Kallavere on koht, kus tekib rohkelt emotsioone ja lennukaid mõtted.

Muzejs

Muzejs organiski iekļaujas Rootsi-Kallavere ciema dzīvē, liek atcerēties mūsu saknes, paplašina apmeklētāju zināšanas par mūsu priekšteču dzīvi laukos un ir droši apliecinājis savas tālākas attīstības spējas.

Kā veidojās muzejs
Pirms kolhozu laika ciemā bija lielas viensētas un ne vienā vien bija saglabājies agrāko laiku lauku inventārs, kas nebija vairs vajadzīgs, taču kuru bija žēl izmest. Iespējams, ka lietu saglabāšana palīdzēja vietējiem iedzīvotājiem saglabāt atmiņā pagājušos neatkarības laika „zelta gadus“. Bet ciema pašā viducī bruka kopā un bojāja skatu veca akmens ēka – Kespre (Käspre) viensētas kūts. Runa iet par ciema acīm redzot visvecāko ēku. Ēkas izdevīgā atrašanās vieta un ciema iedzīvotāju interese par ēkas renovēšanu noveda līdz domai dot vecajai ēkai jaunu dzīvību. Ar PRIA (Lauksaimniecības reģistru un informācijas departaments) palīdzību izdevās uzlikt ēkai šindeļu jumtu. Spāres un sijas veidoja no apaļbaļķiem, tā tas bija arī kūts pirmās jaunības laikā. Darbu apjomi veidojās lielāki, kā tie sākumā bija iecerēti, jo kaļķakmens mūri bija nosēdušies un saplaisājuši. Tos lielākajā daļā bija jābūvē no jauna. 2006. gada pavasarī ēka bija zem jumta, griesti un grīdas gatavas, durvis, logi ielikti. Un tad sāka nākt eksponāti, gluži kā plūdu laikā. Tie galvenokārt bija turpat ciemā lietotie saimniecības priekšmeti un darbarīki, rokdarbi un apģērbi, grāmatas un žurnāli. Muzeja krājumi īpaši palielinājās uz Kivimee (Kivimäe) viensētas mantu rēķina. Tur dzīvoja lieliski rokdarbnieki un sirds viņiem nebija ļāvusi izmest savus mantu krājumus. Muzeja svinīga atklāšana bija 2006. gada maijā. Pēc muzeja atvēršanas priekšmetu nešana ir turpinājusies, tie tiek nesti arī no attālākām vietām. Ko interesantu varam apskatīt Rootsi-Kallavere ciema muzejā? Īpaši vērtīgi ir priekšmeti, kas ļauj iztēloties dzīvi ciemā pirms Otrā pasaules kara. Piena vešanas rati un piena kannas, cara laikā laukos lietojamie mērtrauki, linu apstrādes rīki, vētīšanas mašīna un kuļmašīna, zvejošanas rīki, kurpnieka darbarīki, ciema sievu skaistie rokdarbi, smalka baltā veļa no 20. gadsimta pirmajiem desmitiem.

2011. gada pavasarī Mihkli viensētas vecajā stallī iekārtoja Muzeja paplašinājumu. Tur atrodas aušanas telpa, kā arī zvejniecības un jūrniecības ekspozīcijas. Ziemā uz stellēm var aust paklājus, pirmajā ziemā tur tika noausts vairāk kā 60 (lasi: 60!) lupatu paklāju.