{"id":2269,"date":"2021-08-06T13:01:43","date_gmt":"2021-08-06T13:01:43","guid":{"rendered":"http:\/\/rkk.ee\/wordpress\/?page_id=2269"},"modified":"2021-09-12T15:37:22","modified_gmt":"2021-09-12T13:37:22","slug":"mera-akmens","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/kallavere-ciems\/mera-akmens\/","title":{"rendered":"M\u0113ra akmens"},"content":{"rendered":"<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"235\" height=\"245\" class=\"alignright size-full wp-image-1245\" src=\"http:\/\/rkk.ee\/wordpress\/wp-content\/uploads\/2021\/07\/katkukivi.jpg\" alt=\"\" \/>M\u0113ris k\u0101 smaga infekcijas slim\u012bba bija paz\u012bstama \u0112\u0123ipt\u0113 jau 3.gs. pirms Kristus.<\/p>\n<p>Viduslaikos Eiropu post\u012bju\u0161ais bubo\u0146u m\u0113ris no \u0100zijas cauri Vidus\u0101zijai, Bagd\u0101dei un Krimai 1347. gad\u0101 non\u0101ca It\u0101lij\u0101. 1347. gad\u0101 m\u0113ris plos\u012bj\u0101s Francij\u0101 un Anglij\u0101. 1349. gad\u0101 tas bija jau Skandin\u0101vij\u0101 un Krievij\u0101. M\u0113ri izplat\u012bja meln\u0101s \u017eurkas, kuru infic\u0113ju\u0161\u0101s blusas p\u0101rnesa slim\u012bbu uz cilv\u0113kiem. Infic\u0113tie cilv\u0113ki var\u0113ja izplat\u012bt m\u0113ri t\u0101l\u0101k klepojot vai saskarsm\u0113 ar citiem. Z\u0101\u013cu slim\u012bbai nebija, jo bakt\u0113riju atkl\u0101ja tikai 1894. gad\u0101. M\u0113ri uzskat\u012bja par dieva sodu cilv\u0113kiem vi\u0146u gr\u0113ku d\u0113\u013c. Viduslaikos tika pied\u0101v\u0101tas vair\u0101k k\u0101 1000 \u0101rst\u0113\u0161anas metodes, ta\u010du neviena no t\u0101m nel\u012bdz\u0113ja. Tika ieteikts pakarin\u0101t istab\u0101 kalt\u0113tus krupjus, dedzin\u0101t ar m\u0113ri miru\u0161o dr\u0113bes, dzert alkoholu, sm\u0113r\u0113t da\u017e\u0101das ziedes, tai skait\u0101 dz\u012bvsudrabu saturo\u0161as ziedes utt. Ta\u010du nepal\u012bdz\u0113ja ne l\u016bg\u0161anas, ne ar\u012b z\u0101les, t\u0101p\u0113c krit\u0101s gar\u012bdznieku un \u0101rstu autorit\u0101te.<\/p>\n<p>Igaunij\u0101 liel\u0101k\u0101 epid\u0113mija bija 1710. gad\u0101 atn\u0101ku\u0161ais m\u0113ris, kas n\u0101ca no R\u012bgas puses. Zieme\u013cigaunijas trijos apri\u0146\u0137os mira 70-80% no iedz\u012bvot\u0101jiem. M\u0101rdu mui\u017eas pagast\u0101, kur\u0101 iek\u013c\u0101v\u0101s ar\u012b pa\u0161reiz\u0113jais Rootsi-Kallaveres ciems, mira 83% iedz\u012bvot\u0101ju. Rootsi-Kallavere ciems k\u0101du laiku ac\u012bm redzot bija bez iedz\u012bvot\u0101jiem. V\u0113l\u0101k dz\u012bve ciem\u0101 pamaz\u0101m atjaunoj\u0101s, pateicoties iece\u013cot\u0101jiem un dabiskam pieaugumam. Daudzos ciemos ir Katku (M\u0113ra) viens\u0113tas, kas t\u0101 vai cit\u0101di ir saist\u012btas ar tautas v\u0113sturisko atmi\u0146u.<\/p>\n<p>M\u0113ra upuru bija tik daudz, ka vi\u0146us nepaguva t\u016bl\u012bt un p\u0113c para\u017e\u0101m apbed\u012bt, jo ar\u012b apbed\u012bt\u0101jus pa\u0146\u0113ma m\u0113ris. Miru\u0161os bie\u017ei vien kr\u0101va ratos un veda uz kop\u0113ju kapu. Jeelehtme pagast\u0101 ir zin\u0101mas vismaz tr\u012bs m\u0113ra upuru apbed\u012b\u0161anas vietas \u2013 pie bazn\u012bcas, Kroodi ciem\u0101 un Rootsi-Kallaveres ciem\u0101 pie Kella viens\u0113tas.<\/p>\n<p>300 gadus v\u0113l\u0101k biju\u0161\u0101 Rootsi-Kallaveres ciema Kella viens\u0113tas laukos atrastaj\u0101 m\u0113ra upuru apbed\u012b\u0161anas viet\u0101 uzst\u0101d\u012bja piemi\u0146as z\u012bmi.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>M\u0113ris k\u0101 smaga infekcijas slim\u012bba bija paz\u012bstama \u0112\u0123ipt\u0113 jau 3.gs. pirms Kristus. Viduslaikos Eiropu post\u012bju\u0161ais bubo\u0146u m\u0113ris no \u0100zijas cauri Vidus\u0101zijai, Bagd\u0101dei un Krimai 1347. gad\u0101 non\u0101ca It\u0101lij\u0101. 1347. gad\u0101 m\u0113ris plos\u012bj\u0101s Francij\u0101 un Anglij\u0101. 1349. gad\u0101 tas bija jau Skandin\u0101vij\u0101 un Krievij\u0101. M\u0113ri izplat\u012bja meln\u0101s \u017eurkas, kuru infic\u0113ju\u0161\u0101s blusas p\u0101rnesa slim\u012bbu uz cilv\u0113kiem. Infic\u0113tie cilv\u0113ki var\u0113ja izplat\u012bt m\u0113ri t\u0101l\u0101k klepojot vai saskarsm\u0113 ar citiem. Z\u0101\u013cu slim\u012bbai nebija, jo bakt\u0113riju atkl\u0101ja tikai 1894. gad\u0101. M\u0113ri uzskat\u012bja par dieva sodu cilv\u0113kiem vi\u0146u gr\u0113ku d\u0113\u013c. Viduslaikos tika pied\u0101v\u0101tas vair\u0101k k\u0101 1000 \u0101rst\u0113\u0161anas metodes, ta\u010du neviena no t\u0101m nel\u012bdz\u0113ja. Tika ieteikts pakarin\u0101t istab\u0101 kalt\u0113tus krupjus, dedzin\u0101t ar m\u0113ri miru\u0161o dr\u0113bes, dzert alkoholu, sm\u0113r\u0113t da\u017e\u0101das ziedes, tai skait\u0101 dz\u012bvsudrabu saturo\u0161as ziedes utt. Ta\u010du nepal\u012bdz\u0113ja ne l\u016bg\u0161anas, ne ar\u012b z\u0101les, t\u0101p\u0113c krit\u0101s gar\u012bdznieku un \u0101rstu autorit\u0101te. Igaunij\u0101 liel\u0101k\u0101 epid\u0113mija bija 1710. gad\u0101 atn\u0101ku\u0161ais m\u0113ris, kas n\u0101ca no R\u012bgas puses. Zieme\u013cigaunijas trijos apri\u0146\u0137os mira 70-80% no iedz\u012bvot\u0101jiem. M\u0101rdu mui\u017eas pagast\u0101, kur\u0101 iek\u013c\u0101v\u0101s ar\u012b pa\u0161reiz\u0113jais Rootsi-Kallaveres ciems, mira 83% iedz\u012bvot\u0101ju. Rootsi-Kallavere ciems k\u0101du laiku ac\u012bm redzot bija bez iedz\u012bvot\u0101jiem. V\u0113l\u0101k dz\u012bve ciem\u0101 pamaz\u0101m atjaunoj\u0101s, pateicoties iece\u013cot\u0101jiem un dabiskam pieaugumam. Daudzos ciemos ir Katku (M\u0113ra) viens\u0113tas, kas t\u0101 vai cit\u0101di ir saist\u012btas ar tautas v\u0113sturisko atmi\u0146u. M\u0113ra upuru bija tik daudz, ka vi\u0146us nepaguva t\u016bl\u012bt un p\u0113c para\u017e\u0101m apbed\u012bt, jo ar\u012b apbed\u012bt\u0101jus pa\u0146\u0113ma m\u0113ris. Miru\u0161os bie\u017ei vien kr\u0101va ratos un veda uz kop\u0113ju kapu. Jeelehtme pagast\u0101 ir zin\u0101mas vismaz tr\u012bs m\u0113ra upuru apbed\u012b\u0161anas vietas \u2013 pie bazn\u012bcas, Kroodi ciem\u0101 un Rootsi-Kallaveres ciem\u0101 pie Kella viens\u0113tas. 300 gadus v\u0113l\u0101k biju\u0161\u0101 Rootsi-Kallaveres ciema Kella viens\u0113tas laukos atrastaj\u0101 m\u0113ra upuru apbed\u012b\u0161anas viet\u0101 uzst\u0101d\u012bja piemi\u0146as z\u012bmi.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":2287,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"_price":"","_stock":"","_tribe_ticket_header":"","_tribe_default_ticket_provider":"","_tribe_ticket_capacity":"0","_ticket_start_date":"","_ticket_end_date":"","_tribe_ticket_show_description":"","_tribe_ticket_show_not_going":false,"_tribe_ticket_use_global_stock":"","_tribe_ticket_global_stock_level":"","_global_stock_mode":"","_global_stock_cap":"","_tribe_rsvp_for_event":"","_tribe_ticket_going_count":"","_tribe_ticket_not_going_count":"","_tribe_tickets_list":"[]","_tribe_ticket_has_attendee_info_fields":false,"footnotes":""},"class_list":["post-2269","page","type-page","status-publish","hentry"],"ticketed":false,"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/2269","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=2269"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/2269\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":2389,"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/2269\/revisions\/2389"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/2287"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=2269"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}