{"id":2266,"date":"2021-08-06T12:59:24","date_gmt":"2021-08-06T12:59:24","guid":{"rendered":"http:\/\/rkk.ee\/wordpress\/?page_id=2266"},"modified":"2021-09-12T15:32:49","modified_gmt":"2021-09-12T13:32:49","slug":"vesture","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/kallavere-ciems\/vesture\/","title":{"rendered":"V\u0113sture"},"content":{"rendered":"

M\u016bsdienu Rootsi-Kallavere ciems rietumos robe\u017eojas ar M\u0101rdu pils\u0113tu, zieme\u013cos ar Saviranna ciemu, austrumos ar Ilgase (\u00dclgase) ciemu. Pirmo reizi ciems ir min\u0113ts 1241. gad\u0101 v\u0113sturiskaj\u0101 avot\u0101 Liber Census Daniae<\/em>. Tolaik Rootsi-Kallavere atrad\u0101s nedaudz uz dienvidiem no pa\u0161reiz\u0113j\u0101 ciema. Pa\u0161reiz\u0113j\u0101s Kallaveres viet\u0101 bija Lillevere un tuk\u0161a teritorija. No 1522. gada Lillevere viet\u0101 ir min\u0113ts Rootsi-Kallavere ciems. 1700. gadu s\u0101kum\u0101 starp Rootsi-Kallavere ciemu un Ilgase mui\u017eu izveidoj\u0101s Kurekila ciems. \u0160o divu ciemu, Rootsi-Kallavere un Kurekila, paliku\u0161\u0101s da\u013cas tad ar\u012b veido m\u016bsdienu Rootsi-Kallavere ciemu.<\/p>\n

Ilgu laiku apvidus att\u012bst\u012bbas virzienu noteica bazn\u012bca un mui\u017ea. Jeelehtme (J\u00f5el\u00e4htme) m\u0101c\u012bt\u0101js Lopenove (Jeelehtm\u0113 1863-1895) bija paz\u012bstams izgl\u012bt\u012bbas veicin\u0101t\u0101js, bada laik\u0101 organiz\u0113ja \u0101rk\u0101rt\u0113j\u0101s pal\u012bdz\u012bbas veid\u0101 akmens \u017eogu b\u016bv\u0113\u0161anu. Pa\u0161laik tas pats tiek veikts ar Eiropas Savien\u012bbas naudu, jo lauksaimniec\u012bb\u0101 ir daudz br\u012bva darbasp\u0113ka. Da\u013ca no uz M\u0101rdu un Ilgase mui\u017eas\u00a0 robe\u017eas uzcelt\u0101 akmens \u017eoga ir saglab\u0101jusies l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m k\u0101 Kallavere un Ilgase ciema robe\u017ea.<\/p>\n

\"K\u00fclatee

K\u00fclatee Vanapere aia \u00e4\u00e4res 70-dad.<\/p><\/div>\n

Ciems ir piedz\u012bvojis lab\u0101kus un slikt\u0101kus laikus, ta\u010du tik lielu katastrofu k\u0101 m\u0113ris, vair\u0101k nav bijis.<\/p>\n

17. gs. beig\u0101s (1695.-1697.) bija nera\u017ea, kam sekoja bads. L\u012bvzem\u0113 bad\u0101 nomira apm\u0113ram 20% no iedz\u012bvot\u0101jiem (~70\u00a0000 cilv\u0113ku). 1700. gad\u0101 s\u0101k\u0101s Zieme\u013cu kar\u0161. Krievijas imp\u0113rija papla\u0161in\u0101j\u0101s. 1710. gad\u0101 L\u012bvzem\u0113 izc\u0113l\u0101s m\u0113ris, kas pras\u012bja daudz upuru to vid\u016b, kas bija izgl\u0101bu\u0161ies no bada un kara. M\u0101rdu mui\u017e\u0101, pie kuras pieder\u0113ja ar\u012b Kallavere ciems, m\u0113ris pa\u0146\u0113ma 437 cilv\u0113kus jeb 83% no iedz\u012bvot\u0101jiem.<\/p>\n

20 gadu laik\u0101, no 1714. l\u012bdz 1733. gadam, Kurekil\u0101, kur iedz\u012bvot\u0101ji bija div\u0101s viens\u0113t\u0101s, piedzima 15 b\u0113rni, Rootsi-Kallavere ciem\u0101, kur\u0101 ar\u012b bija tikai div\u0101s viens\u0113t\u0101s, dzima 16 b\u0113rni. Iedz\u012bvot\u0101ji n\u0101ca kl\u0101t un tos atveda no citurienes, dz\u012bve ciemos neizn\u012bka. Ka dz\u012bve g\u0101ja uz priek\u0161u, tas redzams ar\u012b no t\u0101, ka bija b\u0113rni, kam m\u0101c\u012bt las\u012b\u0161anu. 1736. gad\u0101 Rootsi \u2013Kallavere un Kurekil\u0101 tika apm\u0101c\u012bti 18 b\u0113rni. Skolot\u0101js bija Otsa viens\u0113tas P\u0113tera d\u0113ls Hans. Otsa bija v\u0113l\u0101k\u0101 Vanapere viens\u0113ta. P\u0113c 100 gadiem, 1834. gad\u0101, Rootsi- Kallavere un Kurekila ciemos dz\u012bvoja kop\u0101 179 iedz\u012bvot\u0101ji. P\u0113c 1939. gada lauksaimniec\u012bbas uzskaites datiem ciema pa\u0161reiz\u0113j\u0101s robe\u017e\u0101s dz\u012bvoja 76 iedz\u012bvot\u0101ji. 2010. gad\u0101 Kallavere ciem\u0101 p\u0113c iedz\u012bvot\u0101ju re\u0123istra datiem dz\u012bvo 85 cilv\u0113ki, ta\u010du \u0161eit dz\u012bvo ar\u012b visai daudz t\u0101du, kas da\u017e\u0101du iemeslu d\u0113\u013c ir re\u0123istr\u0113ju\u0161ies citur. Kad b\u016bs gatavas pa\u0161laik l\u012bdz pusei eso\u0161\u0101s b\u016bves un pl\u0101not\u0101s dz\u012bvojam\u0101s \u0113kas, ciema iedz\u012bvot\u0101ju skaits b\u016btiski pieaugs.<\/p>\n

\"Tudramae

Tudramae kiviaiatee<\/p><\/div>\n

Ar 1950. gadu s\u0101kumu tika uzs\u0101kta M\u0101rdu pils\u0113tas celtniec\u012bba. Pils\u0113tu c\u0113la uz t\u0101 laika kolhoza zemes, kas bija biju\u0161o viens\u0113tu zeme. Blakus visam tam negat\u012bvajam, ko ciemam atnesa pils\u0113tas tuvums, skola, tirdzniec\u012bbas uz\u0146\u0113mumi, medic\u012bnisk\u0101 pal\u012bdz\u012bba, aptiekas un daudz kas cits ir t\u0101s priek\u0161roc\u012bbas, ko sa\u0146em kaimi\u0146os eso\u0161\u0101 ciema iedz\u012bvot\u0101ji.<\/p>\n

Laika gait\u0101 main\u0101s ciemu nosaukumi un ar\u012b ciemu atra\u0161anas vietas, ta\u010du svar\u012bg\u0101kas par form\u0101lajam izmai\u0146\u0101m ir b\u016btisk\u0101s izmai\u0146as. Cauri gadsimtiem ciems ir bijis lauksaimnieciskas darb\u012bbas vieta. Mui\u017eu laiku ciem\u0101 (l\u012bdz 19. gs. beig\u0101m) tie bija dzimtcilv\u0113ki, kas kopa laukus, v\u0113l\u0101k nomnieki. Mui\u017enieki un mui\u017eas kalpot\u0101ji dz\u012bvoja mui\u017e\u0101. Idealiz\u0113ts laiks bija saimnieku laika ciems (no 19. gs. beig\u0101m l\u012bdz 1949. gadam). Ciem\u0101 dz\u012bvoja saimnieku \u0123imenes, kalpi un kalpot\u0101ji, k\u0101 ar\u012b amatnieki. Kolhozu laik\u0101 ciemu apdz\u012bvoja kolhoznieki, kas str\u0101d\u0101ja kolhoz\u0101 un str\u0101dnieki, kuri dev\u0101s uz darbu citur. \u0160odienas ciemu m\u0113s varam apskat\u012bt pa\u0161i ar savam ac\u012bm. Ar lauksaimniec\u012bbu, k\u0101 ra\u017eo\u0161anu, \u0161eit vairs nenodarbojas neviens. Ciems ir k\u013cuvis par dz\u012bvesvietu pension\u0101riem, jaun\u0101k\u0101 paaudze dodas uz darbu \u0101rpus ciema.<\/p>\n

Rootsi-Kallaveres ciems dz\u012bvo un att\u012bst\u0101s sav\u0101 zi\u0146\u0101 cit\u0101di, k\u0101 tas notika agr\u0101k un \u0161odienas att\u012bst\u012bba noteikti ir at\u0161\u0137ir\u012bga no n\u0101kotn\u0113 iesp\u0113jam\u0101s<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

M\u016bsdienu Rootsi-Kallavere ciems rietumos robe\u017eojas ar M\u0101rdu pils\u0113tu, zieme\u013cos ar Saviranna ciemu, austrumos ar Ilgase (\u00dclgase) ciemu. Pirmo reizi ciems ir min\u0113ts 1241. gad\u0101 v\u0113sturiskaj\u0101 avot\u0101 Liber Census Daniae. Tolaik Rootsi-Kallavere atrad\u0101s nedaudz uz dienvidiem no pa\u0161reiz\u0113j\u0101 ciema. Pa\u0161reiz\u0113j\u0101s Kallaveres viet\u0101 bija Lillevere un tuk\u0161a teritorija. No 1522. gada Lillevere viet\u0101 ir min\u0113ts Rootsi-Kallavere ciems. 1700. gadu s\u0101kum\u0101 starp Rootsi-Kallavere ciemu un Ilgase mui\u017eu izveidoj\u0101s Kurekila ciems. \u0160o divu ciemu, Rootsi-Kallavere un Kurekila, paliku\u0161\u0101s da\u013cas tad ar\u012b veido m\u016bsdienu Rootsi-Kallavere ciemu. Ilgu laiku apvidus att\u012bst\u012bbas virzienu noteica bazn\u012bca un mui\u017ea. Jeelehtme (J\u00f5el\u00e4htme) m\u0101c\u012bt\u0101js Lopenove (Jeelehtm\u0113 1863-1895) bija paz\u012bstams izgl\u012bt\u012bbas veicin\u0101t\u0101js, bada laik\u0101 organiz\u0113ja \u0101rk\u0101rt\u0113j\u0101s pal\u012bdz\u012bbas veid\u0101 akmens \u017eogu b\u016bv\u0113\u0161anu. Pa\u0161laik tas pats tiek veikts ar Eiropas Savien\u012bbas naudu, jo lauksaimniec\u012bb\u0101 ir daudz br\u012bva darbasp\u0113ka. Da\u013ca no uz M\u0101rdu un Ilgase mui\u017eas\u00a0 robe\u017eas uzcelt\u0101 akmens \u017eoga ir saglab\u0101jusies l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m k\u0101 Kallavere un Ilgase ciema robe\u017ea. Ciems ir piedz\u012bvojis lab\u0101kus un slikt\u0101kus laikus, ta\u010du tik lielu katastrofu k\u0101 m\u0113ris, vair\u0101k nav bijis. 17. gs. beig\u0101s (1695.-1697.) bija nera\u017ea, kam sekoja bads. L\u012bvzem\u0113 bad\u0101 nomira apm\u0113ram 20% no iedz\u012bvot\u0101jiem (~70\u00a0000 cilv\u0113ku). 1700. gad\u0101 s\u0101k\u0101s Zieme\u013cu kar\u0161. Krievijas imp\u0113rija papla\u0161in\u0101j\u0101s. 1710. gad\u0101 L\u012bvzem\u0113 izc\u0113l\u0101s m\u0113ris, kas pras\u012bja daudz upuru to vid\u016b, kas bija izgl\u0101bu\u0161ies no bada un kara. M\u0101rdu mui\u017e\u0101, pie kuras pieder\u0113ja ar\u012b Kallavere ciems, m\u0113ris pa\u0146\u0113ma 437 cilv\u0113kus jeb 83% no iedz\u012bvot\u0101jiem. 20 gadu laik\u0101, no 1714. l\u012bdz 1733. gadam, Kurekil\u0101, kur iedz\u012bvot\u0101ji bija div\u0101s viens\u0113t\u0101s, piedzima 15 b\u0113rni, Rootsi-Kallavere ciem\u0101, kur\u0101 ar\u012b bija tikai div\u0101s viens\u0113t\u0101s, dzima 16 b\u0113rni. Iedz\u012bvot\u0101ji n\u0101ca kl\u0101t un tos atveda no citurienes, dz\u012bve ciemos neizn\u012bka. Ka dz\u012bve g\u0101ja uz priek\u0161u, tas redzams ar\u012b no t\u0101, ka bija b\u0113rni, kam m\u0101c\u012bt las\u012b\u0161anu. 1736. gad\u0101 Rootsi \u2013Kallavere un Kurekil\u0101 tika apm\u0101c\u012bti 18 b\u0113rni. Skolot\u0101js bija Otsa viens\u0113tas P\u0113tera d\u0113ls Hans. Otsa bija v\u0113l\u0101k\u0101 Vanapere viens\u0113ta. P\u0113c 100 gadiem, 1834. gad\u0101, Rootsi- Kallavere un Kurekila ciemos dz\u012bvoja kop\u0101 179 iedz\u012bvot\u0101ji. P\u0113c 1939. gada lauksaimniec\u012bbas uzskaites datiem ciema pa\u0161reiz\u0113j\u0101s robe\u017e\u0101s dz\u012bvoja 76 iedz\u012bvot\u0101ji. 2010. gad\u0101 Kallavere ciem\u0101 p\u0113c iedz\u012bvot\u0101ju re\u0123istra datiem dz\u012bvo 85 cilv\u0113ki, ta\u010du \u0161eit dz\u012bvo ar\u012b visai daudz t\u0101du, kas da\u017e\u0101du iemeslu d\u0113\u013c ir re\u0123istr\u0113ju\u0161ies citur. Kad b\u016bs gatavas pa\u0161laik l\u012bdz pusei eso\u0161\u0101s b\u016bves un pl\u0101not\u0101s dz\u012bvojam\u0101s \u0113kas, ciema iedz\u012bvot\u0101ju skaits b\u016btiski pieaugs. Ar 1950. gadu s\u0101kumu tika uzs\u0101kta M\u0101rdu pils\u0113tas celtniec\u012bba. Pils\u0113tu c\u0113la uz t\u0101 laika kolhoza zemes, kas bija biju\u0161o viens\u0113tu zeme. Blakus visam tam negat\u012bvajam, ko ciemam atnesa pils\u0113tas tuvums, skola, tirdzniec\u012bbas uz\u0146\u0113mumi, medic\u012bnisk\u0101 pal\u012bdz\u012bba, aptiekas un daudz kas cits ir t\u0101s priek\u0161roc\u012bbas, ko sa\u0146em kaimi\u0146os eso\u0161\u0101 ciema iedz\u012bvot\u0101ji. Laika gait\u0101 main\u0101s ciemu nosaukumi un ar\u012b ciemu atra\u0161anas vietas, ta\u010du svar\u012bg\u0101kas par form\u0101lajam izmai\u0146\u0101m ir b\u016btisk\u0101s izmai\u0146as. Cauri gadsimtiem ciems ir bijis lauksaimnieciskas darb\u012bbas vieta. Mui\u017eu laiku ciem\u0101 (l\u012bdz 19. gs. beig\u0101m) tie bija dzimtcilv\u0113ki, kas kopa laukus, v\u0113l\u0101k nomnieki. Mui\u017enieki un mui\u017eas kalpot\u0101ji dz\u012bvoja mui\u017e\u0101. Idealiz\u0113ts laiks bija saimnieku laika ciems (no 19. gs. beig\u0101m l\u012bdz 1949. gadam). Ciem\u0101 dz\u012bvoja saimnieku \u0123imenes, kalpi un kalpot\u0101ji, k\u0101 ar\u012b amatnieki. Kolhozu laik\u0101 ciemu apdz\u012bvoja kolhoznieki, kas str\u0101d\u0101ja kolhoz\u0101 un str\u0101dnieki, kuri dev\u0101s uz darbu citur. \u0160odienas ciemu m\u0113s varam apskat\u012bt pa\u0161i ar savam ac\u012bm. Ar lauksaimniec\u012bbu, k\u0101 ra\u017eo\u0161anu, \u0161eit vairs nenodarbojas neviens. Ciems ir k\u013cuvis […]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":2287,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"_price":"","_stock":"","_tribe_ticket_header":"","_tribe_default_ticket_provider":"","_tribe_ticket_capacity":"0","_ticket_start_date":"","_ticket_end_date":"","_tribe_ticket_show_description":"","_tribe_ticket_show_not_going":false,"_tribe_ticket_use_global_stock":"","_tribe_ticket_global_stock_level":"","_global_stock_mode":"","_global_stock_cap":"","_tribe_rsvp_for_event":"","_tribe_ticket_going_count":"","_tribe_ticket_not_going_count":"","_tribe_tickets_list":"[]","_tribe_ticket_has_attendee_info_fields":false,"footnotes":""},"class_list":["post-2266","page","type-page","status-publish","hentry"],"ticketed":false,"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/2266","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=2266"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/2266\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":2384,"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/2266\/revisions\/2384"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/2287"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/rkk.ee\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=2266"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}